Contact Us

Use the form on the right to contact us.

You can edit the text in this area, and change where the contact form on the right submits to, by entering edit mode using the modes on the bottom right. 

           

123 Street Avenue, City Town, 99999

(123) 555-6789

email@address.com

 

You can set your address, phone number, email and site description in the settings tab.
Link to read me page with more information.

cells_dat.jpg

Par mums

PAR KONKURSU

Kuldīga – viena no senākajām Latvijas mazpilsētām, kas jau kopš 17.gadsimta pazīstama ar savām bagātajām mūzikas tradīcijām un cilvēkiem. Kā Kurzemes Hercogistes pirmajai galvaspilsētai, Kuldīgai jau toreiz bija savi galma mūziķi un savs mūzikas direktors.

Tāpēc likumsakarīgi, ka pētot savas pilsētas vēsturi un meklējot to dzīvo saikni, kas vieno kultūras procesus no pagātnes uz nākotni, mēs nonācām pie nepieciešamības gaismā un godā celt faktu, ka Kuldīgā, 1838.gada 3.(14.) martā, ārsta Jūlija Davidova ģimenē piedzima jaunākais dēls Kārlis Davidovs, kura daiļrade vēlāk 19.gs. kļuva ļoti nozīmīga Eiropas un Krievijas mūzikas vēsturē. Guvis labu muzikālo izglītību Maskavas universitātē, papildinot to vairāku slavenu mūzikas pedagogu vadībā, Davidovs kļuva par izcilu čellistu, pasaulē un Eiropā apbrīnotu un apdāvinātu komponistu, iemīļotu profesoru Leipcigas un St.-Pēterburgas konservatorijās.

Mūsdienās Kārlis Davidovs pazīstams kā komponists, krievu čello skolas izpildītājmākslas pamatlicējs, daudzu lielisku mūziķu skolotājs.

Lai godinātu izcilā novadnieka piemiņu, 2000.gada aprīlī notika Kārļa Davidova vārdā nosauktais I Starptautiskais čellistu konkurss.

Konkursa nolikums un programma izstrādāta sadarbībā ar Latvijas Mūzikas akadēmijas čella skolas pedagogiem. Visu konkursa pastāvēšanas laiku tā Patronese ir populārā čelliste un mūzikas pedagoģe, J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas čella profesore Eleonora Testeļeca.

Konkursu organizē Ernesta Vīgnera Kuldīgas mūzikas skola sadarbībā ar Kuldīgas novada pašvaldību un Liepājas Simfonisko orķestri. Konkursu vērtē kompetenta, profesionāla, starptautiska žūrija. Visu savu pastāvēšanas laiku konkurss ir saņēmis atbalstu savai pastāvēšanai no Latvijas Kultūras ministrijas, līdz ar to ieguvis valstiski nozīmīga kultūras pasākuma statusu.

Konkursa balvu fondu, kuram tendence ar katru gadu augt, finansē Kuldīgas pilsētas Dome. Balvu fonds tiek sadalīts četru vecuma grupu laureātiem. Konkursa laikā tiek piešķirtas arī papildus balvas no Kuldīgas novadnieka Leo Maija ģimenes par Baha skaņdarbu labāko izpildījumu un speciālā balva par Kārļa Davidova skaņdarbu interesantāko interpretāciju.

Žūrijas darbu koordionē profesore Eleonora Testeļeca. Žūrijas darbā vairākkārt piedalījušies Sergejs Roldugins no Krievijas, Jeroens Roulings no Nīderlandes, pazīstamais čellists un pedagogs Stefans Popovs no Anglijas u.c. 

Nozīmīgs ir fakts, ka konkursa laikā tiek atjaunoti un nodibināti jauni mākslinieciski un pedagoģiski kontakti ar Krievijas, Baltijas un attīstīto Eiropas un pasaules valstu jaunajiem mūziķiem un pedagogiem. Konkursu droši varam saukt par jauno talantu kalvi, jo viens no konkursa svarīgākajiem uzdevumiem ir piesaistīt konkursam talantīgus un spēcīgus dalībniekus un popularizēt čellu, kā mūzikas instrumentu. Lielais dalībnieku skaits no ārzemēm pierāda konkursa nepieciešamību un čella, kā mūzikas instrumenta popularitāti. Konkursa pastāvēšanas laikā dalībnieki pārstāvējuši tādu valstu mūzikas izglītības iestādes kā Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Krievijas, Šveices, Itālijas, Polijas, Vācijas, Gruzijas, Taizemes, Baltkrievijas.

Konkursa laureātiem konkursa noslēgumā tiek dāvāta lieliska iespēja uzstāties kopā ar mūsu valsts vadošo profesionālo orķestri - Liepājas Simfonisko orķestri.  

Kārlis Davidovs (1838.-1889.)         

Kārlis Davidovs pazīstamais čellists, komponists un pedagogs dzimis 1838. gadā Kuldīgā, (tolaik tā ir Krievijas nomales pilsētiņa Goldingena). Viņa tēvs Jūlijs Davidovs bijis pilsētas ārsts – pediatrs, vispusīgi izglītots un kulturāls cilvēks. Viņš brīvajos brīžos mēdzis spēlēt vijoli un, pēc laikabiedru atmiņām spriežot, to darījis ļoti labi. Kad tēvs tiek pārcelts darbā uz Maskavu, Kārlis ir vēl pavisam mazs zēns.

Pēc matemātikas studijām Maskavas Universitātē, Kārlis Davidovs dodas uz Leipcigu, lai studētu kompozīciju pie Morica Hauptmaņa. 1860. gadā, pēc V.Zeiferta uzaicinājuma, kļūst par Gevandhauza (Leipcigas Filharmonija) orķestra solistu un profesoru Leipcigas konservatorijā.

1862.gadā pēc A.Rubinšteina lūguma atgriezies St. Pēterburgā, kļūst par mācību spēku jaunajā (Krievijā pirmajā) St. Pēterburgas konservatorijā, un vēlāk par tās direktoru ( 1876.- 1887.). Laiks, kad Pēterburgas konservatoriju vada K.Davidovs, iezīmīgs ar dažādām reformām un jaunievedumiem. Īpaši atzīmējamas operas un orķestra klases. Tur savu diriģēšanas prasmi apguvuši Latvijas komponisti un mūziķi Jāzeps Vītols un Andrejs Jurjāns, tur savu izglītību ieguvuši arī Emīls Dārziņš, Emīls Melngailis, Alfrēds Kalniņš u.c.. Tā kā St. Pēterburgas konservatorija uzskatāma par mūsu latviešu mūzikas kultūras pamatlicēju šūpuli.

K.Davidovs ir viens no izcilākajiem sava laika atskaņotājmāksliniekiem, čellists – virtuozs, kurš ieņem ievērojamu vietu 19.gs. Eiropas un Krievijas mūzikas kultūrā. Izcils čellists, apdāvināts komponists, diriģents, St.Pēterburgas konservatorijas profesors kopš tās dibināšanas un krievu čello skolas izpildītājmākslas pamatlicējs, daudzu lielisku mūziķu skolotājs.

          Kārlis Davidovs ir arī cara ģimenes t.s. Imperatoriskās augstības galma solists, Nikolaja I dēla Konstantīna Romanova skolotājs, Meklenburgas hercoga – lielkņaza, prinča Georga Streļicka skolotājs.

          No 14 gadu vecuma K.Davidovs regulāri uzstājas koncertos Krievijā un dodas turnejās pa Eiropas valstu pilsētām, muzicējot kopā ar tādiem izciliem mūziķiem kā komponistu K.Sen- Sansu, F.Listu, spāņu vijolnieku P. Sarasati, V.Safonovu, A.Rubinšteinu, H.Bīlovu, D.Popperu, F.Gricmaheru u.c. Draudzība viņu saista ar franču izcilo dziedātāju P.Viardo. K.Davidovs muzicējis Francijā, Anglijā, Vācijā, Itālijā, Beļģijā, un ir laikabiedru augsti novērtēts: P.Čaikovskis viņu nosaucis par “pasaules čellistu karali”, Cezars Kiī – par “lielāko no čellistiem”, līdzīgi epiteti saņemti arī no tā laika izciliem ārzemju mūziķiem.

          K.Davidovs koncertējis arī Rīgā ( 1870., 1872., 1883. un 1887.) Andrejs Jurjāns par koncertu 1887.gada novembrī Rīgā raksta Harkovas avīzē: “Ko teikt par K.Davidova izpildījumu? Tā aprakstīšanai pietrūkst vārdu... viņa priekšnesumā augstākā tehnika sakausēta ar augsti māksliniecisku izpildījumu. Ja vēl pieskaitīt majestātisko mieru un graciozitāti, tad Kārlis Davidovs, vārda pilnā nozīmē, var tikt nosaukts par “čellistu karali”.”

E.van der Stredens grāmatā “Čella mākslas vēsture” (1915.) nosaucis Davidovu par “vienu no lielākajiem sava laika čellistiem” un turpina: “Lai gan tehnikas ziņā reti kurš varēja ar viņu līdzināties, neviens nevarēja viņu pārspēt; viņš ( Davidovs) nekad uz klausītājiem neatstāja vienkāršu virtuoza iespaidu, bet vienmēr centās parādīt sava instrumenta poētisko izteiksmību.”

Pēc vairāku laikabiedru atmiņu stāstījumiem uzzinām par K.Davidova lielo cilvēkmīlestību, par neskaitāmajiem labdarības koncertiem jauno mūziķu - talantīgo, bet trūcīgo, kā arī nelaimē nonākušo mākslinieku atbalstam, gan Krievijā, gan arī citur Eiropā koncertturneju laikā. Piemēram, 1861.-62.g. viņš kopā ar A.Rubinšteinu sniedza vairākus koncertus, lai iegūtu naudas līdzekļus S.Pēterburgas konservatorijas dibināšanai. Pat viņa kapakmenī cirstas rindas “Viņš citu ciešanas kā savas pārdzīvoja un citu bēdas sevī uzņemt spēja”.